Mycobiota of laurel (Laurus nobilis L.) plant
PDF (ქართული)

Keywords

macroconidia
microconidia
fungus
disease
mycelium
conidium
conidia
flower
nasci
fruit
root neck
chlamydiospora
pionitis
sporodochia

Categories

How to Cite

Beradze, L., Basilia, I., Takidze, R., Jackeli, E., & Sajaia, G. (2024). Mycobiota of laurel (Laurus nobilis L.) plant. Georgian Scientists, 6(1), 199–211. https://doi.org/10.52340/gs.2024.06.01.26

Abstract

We have identified 24 types of pathogenic fungi on the laurel plant. The following species of fungi are harmful to the laurel plant:Verticillium albo-atrum Reikeet.Bert.; Colletotrichum nobile Sacc. = Clomerela cingulata (Ston.) Shr. et Sp.; Oidium passerine Bertn.; Macrophoma georgica Ket.; Sclerotium rolfsii Sacc.; Phytophthora cinamoni Ran.; Fusarium oxysporium (Schlecht)Snyd. et Haans; Pythium debaryanum Auct.Non.R.Hasse.; Rosselinia necatrix Ber.; Cercospora unicolor Sacc. et Pens.; Pestalotiopsis laurina Month.; Phyllosticta lauri Nest.; Phyllosticta nobilis Thum.; Phyllosticta laurel,a Sacc.;  Ascochyta laurina E. Tasii.; Venturia nobilis Sacc.; Diplodia laurina Sacc. et Pass.; Phoma laurela  Sacc.; Cladosporium herbarum(Pers)Link.; Camarosporium corinella Sacc. var Lauri.; Pyrenochaetia nobilis De Not.; Dendrophoma pleurospora Sacc.; Alternaria tenuisima Ness. and Hendersonia sarmentorum Cooke var Lauri.

https://doi.org/10.52340/gs.2024.06.01.26
PDF (ქართული)

References

В. И. Билай, Р. И.Гвоздяк, И. Г. Скрипаль, В. Г. Краев, И. А. Элланская, Т. И. Зирка, В. А. Мурас – Микроорганизмы-возбудители болезней растений, Киев-1988, <<Наукова думка>>, стр. 106-107;

А. В. Мжаванадзе – Материалы к изучению болезии гриба Verticillium albo-atrum вызывающего вертицилиозное усыхание благородново лавра. Труды ин-та зашиты растений АН. ГССР. Тбилиси-1966, стр. 227-234.

В. В. Филипов, Л. Н. Андреев, Н. В. Базилинская – Фитопатогенные грибы рода Verticillium. Москва-1980, „Наука“, стр. 104-105;

ლ. ბერაძე - ვერტიცილიოზური ხმობის გამომწვევი სოკოები დასავლეთ საქართველოს სუბტროპოკულ ზონაში, საქართველოს სოფლის მეურნეობის მეცნიერებათა აკადემიის მოამბე, თბილისი, 2012, ტ. 30, გვ. 91-93 ;

Т. Р. Никуленко, Д. И. Чкаников – Токсиниы фитопатогенных грибов и их роль болезни растений(оброзня информация), Москва-1987;

ლ. ბერაძე - ლიმონის ფესვების ავადმყოფობანი დახურული გრუნტის პირობებში, „სუბტროპიკული კულტურები“, ანასეული-1988, №2;

ლ. ბერაძე - ციტრუსოვანთა ფესვის ყელისა და ფესვთა სისტემის პათოგენური სოკოები, „სუბტროპიკული კულტურები“, ოზურგეთი-ანასეული-2003, №1-2, გვ. 56-59;

ლ. ბერაძე, ლ. შავიშვილი, მ. გაბაიძე - სტევიის(Stevia Rebudiana Ber-Son) დაავადებათა გამომწვევი სოკოები დასავლეთ საქართველოს ტენიან სუბტროპიკებში, საქართველოს სოფლის მეურნეობის მეცნიერებათა აკადემიის მოამბე, თბილისი-2010, ტ.27 №1 , გვ. 133-136;

ლ. ბერაძე, ა. მესხიძე, გ. მემარნე. - აქტინიდიის ჭკნობა (უილტი). საქ. ს/მ-ის მეცნიერებათა აკადემიის მოამბე, თბილისი-20211, ტ. 29, გვ. 84-88

ლ. ყანჩაველი - სასოფლო-სამეურნეო ფიტოპათოლოგია. გამომცემლობა „განათლება“, თბილისი - 1987, გვ. 266;

ვ. მკერვალი - სუბტროპიკული მცენარეების დაავადებანი და მათთან ბრძოლა. გამომცემლობა „საბჭოთა საქართველო“, თბილისი -1985, გვ. 63-65.

М.В. Горленько - Жизнь растений, Том 2, Грибы, , Москва-1976 г., “Просвешение”, стр. 438.

Creative Commons License

This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-NoDerivatives 4.0 International License.

Copyright (c) 2024 Georgian Scientists

Downloads

Download data is not yet available.

Metrics

Metrics Loading ...